Skosmos: NLLSH: Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca (Latvija)

Šajā valodā šim konceptam nav termins

Katoļu baznīcu ēkas--Latvija (lv) > Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca (Latvija) (lv)

Celtnes (lv) > Baznīcu ēkas (lv) > Baznīcu ēkas--Latvija (lv) > Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca (Latvija) (lv)

> Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca (Latvija) (lv)

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca (Latvija) (lv)

1583. gada 9. martā gubernatora kancelejā tika nolasīta un parakstīta karaļa Stefana Batorija deklarācija, ar kuru sv. Jēkaba baznīcas, sv. Marijas Magdalēnas klostera un citu baznīcas īpašumu pārvaldīšana Rīgā tika nodota Jēzus sadraudzībai.
1621. gadā, zviedriem ieņemot Rīgu, klosteris un baznīca tika izpostīti, klostera telpas pilsētnieki pārbūvēja savām vajadzībām.
1632.-1639. gados baznīca tika atjaunota un pārveidota par zviedru garnizona luterāņu baznīcu.
1710. gadā Rīgas aplenkuma laikā ēka nodega — no dievnama palika pāri tikai mūri. Jaunais Rīgas pavēlnieks Krievijas cars Pēteris I pavēlēja baznīcu atjaunot un nodot pareizticīgajiem, pārsaucot to par Sv. Aleksija baznīcu (Церковь Алексия человека Божья) un veicot ievērojamas pārbūves.
1922. gada 30. maijā Saeima nolēma baznīcas ēku nodot katoļu konfesijai kā Rīgas bīskapa rezidences vietu.
Baznīcas iesvētīšana: 1290.
No 1924. līdz 1939. gadam pēc arhitekta A. Mēdlingera projekta notika baznīcas pārbūves un piemērošanas darbi atbilstoši katoļu kulta vajadzībām.
Pirmā Svētās Marijas Magdalēnas koka baznīca celta ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā (1253-1273) kā cisterciešu sieviešu ordeņa klosterbaznīca kapela.
Source: Avotiņa, Austra. Latvijas katoļu baznīcas, 2018:
Source: Vikipēdija, brīvā enciklopēdija - 2019.01.07.

http://dati.lnb.lv/onto/subject/LNC10-000270342

RDF/XML TURTLE JSON-LD Izveidots 1/7/19, Modificēts 5/17/23

Skosmos