Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija) - NLLSH

Celtnes > Baznīcu ēkas > Baznīcu ēkas--Latvija > Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

> Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

Luterāņu baznīcu ēkas--Latvija > Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

> Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)

1876. gada 28. maijā tiek ielikts jaunās mūra baznīcas pamatakmens.
1964. gada 29. martā baznīcā notika pēdējais dievkalpojums. Draudze ir spiesta atstāt savu dievnamu, jo nespēj nomaksāt tā laika vietējās varas augstos nodokļus.
1978. gadā arhitekte Maija Elizabete Meņģele izstrādāja baznīcas rekonstrukcijas projektu tās izmantošanai par tradīciju namu. Tiek izveidota amatnieku grupa, atjaunota baznīcas jumta daļa, logu vitrāžas, veikti iekštelpu restaurācijas darbi.
1989. gadā draudze atgūst savu īpašumu.
1990. gada 25. augustā notika pirmais dievkalpojums, kuru vadīja arhibīskaps Kārlis Gailītis.
1994. gadā tika pabeigti altāra un kanceles būvdarbi.
1996. gadā draudze saņem dāvinājumu – Rīgas Sv. Jāņa baznīcas vēsturiskās 1854. gadā Erfurtes ērģeļmeistara Augusta Martina (1808 – 1891) būvētās ērģeles.
Celtniecība: 1876-1879.
Jaunās mūra baznīcas ēka uzcelta pēc Liepājas arhitekta Maksa Paula Berči (1840 – 1911) projekta, par Cesvaines muižas īpašnieka Ādolfa Gerharda Borisa Emīla fon Vulfa (1857 – 1904) un baznīcas patronu un finansētāju – Jaunkalsnavas un Grašu muižas īpašnieka Heinriha fon Kālena un Vidzemes landrāta Jakoba fon Klota līdzekļiem.
Source: Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze - 2026.01.05.
Vēsturiskās klasiskā stila ērģeles ieskanējās 2002. gada 17. augustā pēc restaurācijas.

http://dati.lnb.lv/onto/subject/LNC10-000151549

RDF/XML TURTLE JSON-LD Izveidots 10/13/10, Modificēts 1/7/26

Skosmos