Skosmos: NLLSH: Dobeles viduslaiku pils (Latvija)

There is no term for this concept in this language.

Muzeju ēkas (lv) > Muzeju ēkas--Latvija (lv) > Dobeles viduslaiku pils (Latvija) (lv)

Viduslaiku pilis--Latvija (lv) > Dobeles viduslaiku pils (Latvija) (lv)

> Dobeles viduslaiku pils (Latvija) (lv)

Dobeles viduslaiku pils (Latvija) (lv)

1579., 1613. un 1628. gadā Dobeles pilī noturēja Kurzemes landtāgus.
1643. līdz 1649. gadam pili apdzīvoja hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdelāna ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāko hercogu Jēkabu).
17.gs. otrajā pusē Dobeles pils cieta vairākos militāros konfliktos, kas epizodiski norisinājās Baltijas jūras reģiona lielvalstu vidū, tomēr vislielāko postu pils piedzīvoja Ziemeļu kara laikā (1700 – 1721).
1870. gada 24. jūnijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki.
2018. gadā sāka konservēt senos mūrus, restaurēt daļu no pils konventa ēkas, kā arī celt multifunkcionālu izstāžu zāli, ekspozīcijas un skatu laukumu.
Dobeles pils pirmoreiz dokumentos minēta 1254. gadā, kad šajā vietā pastāvēja nocietināta koka pils - zemgaļu Dobeles pilsnovada pārvaldes centrs.
Kopš 1729. gada, kad Dobeles pili pameta pēdējais tās pārvaldnieks, tā vairs netika pastāvīgi apdzīvota.
Kopš 2002. gada arhitekts Pēteris Blūms ir strādājis pie Dobeles Livonijas ordeņa pils kompleksa saglabāšanas un attīstības vīzijas.
Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera īpašums: 1566-1587.
No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis nodedzinātās zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili.
No 20. gs. 50 gadiem sākas arheoloģiskās izpētes darbs Dobeles pilskalnā un senpilsētā.
Source: Latvijas enciklopēdija, 2003:
Source: Vikipēdija, brīvā enciklopēdija - 2023.06.01.

http://dati.lnb.lv/onto/subject/LNC10-000156379

RDF/XML TURTLE JSON-LD Created 2/24/11, last modified 6/1/23

Skosmos